Manuskripts, 16.08.2015. Necitēt bez autora piekrišanas. Latviešu emigranti Lielbritānijā: Transnacionālā identitāte un attālinātā nacionālisma konteksti Mārtiņš Kaprāns 1 Pagājušajā desmitgadē sakultais emigrācijas vilnis Latvijas publiskajā telpā ir ieguvis dažādas nozīmes, kas laika gaitā aizstājušas cita citu. No apsūdzībām nodevībā un gļēvulībā aizbraukšana ir pakāpeniski kļuvusi par pragmatisku izejas stratēģiju; no apkaunojošiem neveiksminiekiem Latvijas emigranti ir pārtapuši laimes meklētājos un savas laimes lējējos. Taču līdzās šīm nozīmju maiņām lielā aizbraukšana ir nepārtraukti uzturējusi vairāk vai mazāk pamanāmu nacionāla mēroga nemieru, kas atbalsojies politiskajā, mediju un zinātniskajā dienas kārtībā. Arhetipiskā līmenī Latvijas un citu emigrantu izcelsmes valstu satraukums šķiet gaužām dabisks un pamatots, jo aizbraukšana apdraud ģimenes pavardu. Nācija, kā rakstījis Anderss Johansens (Anders Johansen), subjektīvā līmenī bieži tiek uztverta kā «ģimenes palielinātā versija un labu draugu loks. Tās teritorija ir mūsu «mājas»; tās cilvēkiem tiek piešķirts kopīgs «raksturs», tāpat kā tas notiek ar ģimenes locekļiem; tās pagātne ir «mantojums», kuru ir nodevuši tālāk mūsu «senči»» (Johansen 1997: 171). Taču aizbraukšana, protams, izraisa trauksmi ne tikai palicējos, bet arī aizbraucējos, kuru simboliskajā bagāžā bieži ir tikai nākotnes nenoteiktība un pagātnes nogulas. Lielbritānija ir kļuvusi par galveno Latvijas jauno emigrantu mītnes zemi. Dažādi aprēķini liecina, ka šajā valstī varētu dzīvot apmēram 100 tūkstoši no Latvijas izbraukušo (Hazans 2011; Beriņa-Apsīte 2013; Goldmanis 2015). Turklāt lielākā daļa cilvēku ir devušies uz Lielbritāniju pēdējos desmit gados, augstāko izceļošanas līmeni sasniedzot ekonomiskās recesijas laikā (2009–2012). Lai gan Lielbritānijas vidienē (Bredforda, Pīterboro, Northemptona, Lestera u.c.) ir izveidojušies vērā ņemami Latvijas migrantu puduri, šī kopiena ir visnotaļ izkliedēta; arī teritoriālā griezumā var pamanīt zināmu sociālo noslāņošanos. Pētnieki līdz šim vairāk ir pievērsuši uzmanību Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas emigrantu strukturālai analīzei, emigrantu kontaktiem ar ģimeni un draugiem un augsti kvalificēto emigrantu priekšstatiem par izcelsmes valsti un mītnes zemi (Beriņa-Apsīte 2013; King et al. 2014; King, Lulle 2015). Šajos pētījumos 1 Raksts tapis ESF projekta "Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika" Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 ietvaros.