Akadēmiskā Dzīve 56/2020/2021 3 Mihails Hazans LATVIJAS DIASPORAS UN REMIGRĀCIJAS APJOMA NOVĒRTĒJUMS: METODOLOĢISKĀS PIEEJAS UN GALVENIE ATZINUMI Mihails Hazans, Dr. math., ir LU ekonometrijas profesors un Bonnas Darba pētī- jumu institūta (IZA Institute of Labor Economics) asociētais pētnieks. Pētījumi skar plašu darba tirgus problēmu spektru, ieskaitot migrāciju, bezdarba risku, bezdarb- nieku apmācību, etnisko minoritāšu integrāciju, neformālo nodarbinātību, izglītī- bas ekonomiku. Vairāk nekā 20 projektos bijis eksperts, konsultants vai padom- nieks tādām starptautiskām organizācijām kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Pasaules Banka, Eiropas Komisija, Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra, Eiropas Ekspertīzes centrs darba likumdošanas, nodarbinātības un darba tirgus politikas jomā (ECE) un Starptautiskā Darba organizācija (ILO). Par emigrā- cijas pētījumiem piešķirta Spīdolas balva ekonomikā (2011), viena no viņa publi- kācijām par šo tēmu ir iekļauta Latvijas zinātnes sasniegumu sarakstā (2012). Paš- laik ir vadošais pētnieks LU Filozofjas un socioloģijas institūta (LU FSI) projektā Labklājība un integrācija migrācijas kontekstā. Raksturvārdi: diaspora, emigrācija, remigrācija, pil- sonība, etniskā izcelsme. Ievads Diasporas apjoma iespējami precīzs no- vērtējums ir jebkuras diasporas politikas pa- matā, taču dažādu apstākļu dēļ to novērtēt nav viegli jebkurai valstij 1 , un Latvija nav izņēmums. Grūtības sākas jau ar diasporas defnīciju, kura atsaucās uz tādu datos dažreiz grūti identifcējamu lietu kā saikne ar Latviju. Šajā pētījumā veiktais novērtējums attiecas uz šādiem diasporas segmentiem: • ārzemēs dzīvojošie Latvijas Republikas (LR) valstspiederīgie (Latvijas pilsoņi, t. sk. ar dubultpilsonību, un Latvijas ne- pilsoņi); 1 OECD 2015. • ārzemēs dzīvojošie bijušie LR valstspie- derīgie (kuri pieņēmuši citu valstu pilso- nību); • ārzemēs dzīvojošās Latvijā dzimušas 2 per- sonas (šī grupa pārklājas ar iepriekš minē- tajām, bet nesakrīt ne ar vienu no tām); • ārzemēs dzīvojošie LR valstspiederīgo (ieskaitot bijušo) vai Latvijā dzimušo personu pēcteči (t. sk. visi, kas uzskata sevi par latviešiem vai par cilvēkiem ar latviešu vai Latvijas saknēm). No datu pieejamības skatpunkta var iz- šķirt divas būtiski atšķirīgas diasporas daļas. Pēc neatkarības atjaunošanas aizbraukušie Latvijas emigranti un viņu pēcteči veido t. s. jauno diasporu. Tās pārstāvjiem lielākoties ir vai nu tikai LR pilsonība (vai nepilsoņa pase), 2 Pēc starptautiski vispārpieņemtās defnīcijas (sk., piem., Eurostat 2019), par Latvijā dzimu- šām tiek uzskatītas visas personas, kas ir dzi- mušas Latvijas teritorijā (pēc pašlaik esošām robežām). http://doi.org/10.22364/adz.56.01